Bauskas pilsētas iedzīvotāju gadiem lolota cerība ir Bauskas pilsētas apvedceļš. Jautājums par Bauskas pilsētas apvedceļu ir bijis aktuāls jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un ar katru gadu, pieaugot satiksmes intensitātei, jautājuma aktualitāte aizvien pieaug.
Šobrīd, cīņā par Bauskas apvedceļa izbūvi iesaistījusies arī biedrība “Bauskas vecpilsēta”, kas ne vien sagatavojusi argumentētu vēstuli par nepieciešamību pārskatīt valsts autoceļu attīstības prioritātes, bet, izveidojot iniciatīvu platformā ManaBalss “Apvedceļu Bauskai” ikvienam dod iespēju ar savu parakst apliecināt apvedceļa izbūves aktualitāti.
Satraucoša ir situācija, ka uzsākoties dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica izbūvei, satiksmes intensitāte pilsētā tikai augs, jo būvmateriālu piegāde būvobjektam šī brīža situācijā ir iespējama tikai Bauskas pilsētu. Izstrādājot tehniskos noteikumus, Bauskas novada pašvaldība tajos iekļāva prasību būvmateriālu transporta ceļa projektēšanai un izbūvei no valsts autoceļa P87 līdz valsts autoceļam V-1022, kā arī tilta pār Mēmeles upi izbūvi, kas vēlāk, jau būvējot Bauskas apvedceļu organiskie iekļautos kopējā projektā kā šī apvedceļa posms. Satiksmes ministrijas reakcija uz šo tehniskajos noteikumos iekļauto prasību bija nepārprotama – pašvaldībai šī prasība no tehniskajiem noteikumiem ir jāņem laukā, pretējā gadījumā tiks meklēti tiesiski ceļi, kā iespējams šos pašvaldības izsniegtos tehniskos noteikumus noraidīt.
Attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai, uz E67 gadu no gada dramatiski augošā tranzīta satiksmes plūsma pilsētā jau sen kļuvusi nesamērīga ar mazpilsētas apmēriem. Tā grauj un degradē pilsētas infrastruktūru, izspiež iedzīvotājus no pilsētas centra, rezultātā ēkas paliek neapsaimniekotas un pilsētas dzīve kopumā rit pakārtota tranzīta maģistrālei. Prioritāte pilsētā vairs nav tās iedzīvotāji, bet gan pilsētu šķērsojošo kravu tranzīts.
Biedrība “Bauskas vecpilsētai” ir sagatavojusi vēstuli, kas nosūtīta Ministru prezidentam, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijai, Satiksmes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Latvijas Republikas Tiesībsargam, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, Valsts vides dienestam, Zemgales plānošanas reģionam un arī Bauskas novada pašvaldībai. Vēstulē biedrība “Bauskas vecpilsēta” pieprasa pārskatīt valsts autoceļu attīstības prioritātes 2020. – 2040.gadam, nodrošinot baušķeniekiem vienlīdzīgas tiesības uz drošu, veselīgu un pievilcīgu dzīves vidi, iespēju saglabāt Bauskas vecpilsētu un pārtraukt vietējās ekonomikas attīstības bremzēšanu.
Drīzumā Satiksmes ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs Informatīvo ziņojumu “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040.gadam” (turpmāk – Ziņojums), kas balstās uz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” izstrādāto un 2020.gada 18.jūnijā Autoceļu padomē atbalstīto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju no 2020. līdz 2040.gadam (turpmāk – Stratēģija 2040).
Stratēģijas 2040 prioritāte ir valsts galveno autoceļu pārbūve. To plānots realizēt trīs posmos: 1. posms no 2020. līdz 2030.gadam, 2. posms no 2030. līdz 2035.gadam un 3. posms no 2035. līdz 2040.gadam. Valsts galveno autoceļu pārbūves 1. posma trešais attīstības virziens paredz Eiropas autoceļa E67 maršruta posma Latvijā, jeb tā sauktā “Via Baltica”, pārbūvi posmā “Autoceļš A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi” 60,1 km garumā.
Kā vēstulē norāda biedrība, tad Bauskas iedzīvotājiem neizpratni un protestu rada Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūves projekta kārtējā attālināšana laika mērogā. Plānošanas dokumentos to paredzēts izbūvēt 1. posma trešajā attīstības virzienā kā pēdējo prioritāti, proti, rindas kārtībā tikai kā astoto, pat nenorādot kādā stadijā ir dokumentācija un no kādiem līdzekļiem plānots to finansēt. Tas kārtējo reizi liek domāt, ka projekts netiks realizēts, jo detalizēti iztirzāts ir tikai 1. prioritātes 1. virziens.
Pašvaldība pievienojas biedrībai tās aktivitātēs. Arī pašvaldība uzskata, ka valsts autoceļu attīstības plānošana ir necaurspīdīga un nesaprotama. Kā biedrība norāda savā vēstulē nav saprotams, kāpēc ar augstāku prioritāti iezīmēti autoceļi A2 un A8, kas, atšķirībā no A7, nepieder pie TEN-T autoceļu pamattīkla. Nav izprotama prioritāšu izvēle, jo Stratēģijā 2040 apkopotie ieguvumi no katra projekta realizācijas skaidri parāda, ka visos rādītājos ieguvums no A7 ceļa pārbūves dod lielāku efektu nekā jebkura cita projekta realizācija.
Biedrība īpašu uzsvaru vēstulē likusi uz Bauskas vecpilsētas, kā valsts pilsētbūvniecības pieminekļa saglabāšanu. Automaģistrāle A7 tiešā veidā šķērso Bauskas pilsētas vēsturisko centru, no kā cieš virkne maģistrāles tuvumā esošo ēku ar augstu kultūrvēsturisko vērtību. Maģistrāle virzās tieši gar Bauskas vēsturisko rātslaukumu, neskatoties uz vēsturiskā rātslaukuma atjaunošanu. Transporta radīto trokšņu, vibrāciju un izmešu dēļ laukumu joprojām nevar pilnvērtīgi izmantot kā pilsētas centrālo atpūtas pasākumu un svētku rīkošanas vietu. Autotransporta plūsmas radīto trokšņu un izplūdes gāzu dēļ cilvēki nelabprāt izmanto laukumā izvietotās vasaras kafejnīcas, kas mazina arī vietējo uzņēmēju ienākumus.
Maģistrāle ir milzīgs apdraudējums arī iedzīvotāju drošībai. Tā sašķeļ pilsētu divās daļās un iedzīvotājiem ik dienas ir jāšķērso šis nepārtraukti noslogotais transporta ceļš. Ik dienas šis ceļš jāšķērso arī simtiem Bauskas bērnu, lai nokļūtu izglītības iestādēs.
Biedrība “Bauskas vecpilsētai” ir izveidojusi iniciatīvu “Apvedceļu Bauskai” platformā manabalss.lv, kurā aicina iedzīvotājus parakstīties par Bauskas apvedceļa projekta realizāciju vienlaikus ar Rail Baltica attīstību Latvijas Dienvidu posmā.
Bauskas novada pašvaldība pievienojas biedrības aicinājumam. Bauskas apvedceļa izbūve nav tikai Bauskas pilsētas iedzīvotāju rūpe. Bauska ir Bauskas novada centrs. Šeit saplūst iedzīvotāji no tuvāka un tālāka reģiona, lai nodrošinātu dažādas ikdienā nepieciešamas vajadzības – iepirktos, apmeklētu pašvaldības un valsts iestādes. Bauskā ierodas skolēni no visa novada teritorijas, lai apmeklētu interešu izglītības iestādes. Mēs lepojamies ar Bauskā notiekošajiem pasākumiem un aicinām tos apmeklēt tuvus un tālus ciemiņus.
Pašvaldība tic, ka vietējie iedzīvotāji lepojas ar savu pilsētu, un viņiem rūp tās liktenis. Šī ir Bauskas novada iedzīvotāju iespēja katram personīgi iesaistīties kopīgajā cīņā par apvedceļa izbūvi. Tāpat Bauskas novada pašvaldība aicina šo iniciatīvu atbalstīt arī apkārtējo novadu iedzīvotājus. Bauska mums ir tikai viena, tā ir skaista, zaļa mazpilsēta un šobrīd ir iespēja mums katram pielikt savu roku, lai nākotnē tā saglabātu savu pievilcību un kļūtu vēl plaukstošāka.
Parakstieties par iniciatīvu platformā ManaBalss